Cāļa kino- izklaide mammām ar “cālēniem”

Domāju, lielākā daļa mammu piekritīs, ka Rīgas kinoteātru rīkotie kino seansi māmiņām ar bērniem ir labs veids neieslīgt rutīnā. Jau sen Māmiņu seansi tiek rīkoti kinoteātrī Parex Plaza, tomēr iepriekš (pirms devos “garajā atvaļinājumā”) šādu piedāvājumu netiku izmantojusi. Tomēr šobrīd nopriecājos par e-pastā saņemto kinoteātra “Cinamon” ziņu par “Cāļa kino” seansiem. Izmēģinājumam izvēlējos doties uz filmu “The Runaways”– šī gan nebija manā filmu „wish-list”, tieši tādēļ nospriedu, ka nebūs žēl doties ātrāk prom, ja meitiņa būs nemierīga un neļaus man filmu skatīties.

Informācija par seansiem, ko savā mājas lapā norāda Cinamon:

• Pieklusināta skaņa un zālē vairāk gaismas.
• Varēsiet parūpēties par mazo, neizejot no zāles un nepalaižot garām filmas interesantākos momentus – pārtinamais galds atrodas turpat zālē.
• Arī ar ratiņiem pārvietoties nav problēmu, kinoteātrī ir lifts un seansa laikā tos var novietot zālē pie ekrāna.
• Zālē pieejams ūdens.
• Nav jāuztraucas par automašīnas novietošanu, jo pie kinoteātra ir plašs bezmaksas stāvlaukums.

Patiesi, izvēle par labu Cinamon nevis Parex Plaza bija tieši ērtā bezmaksas stāvvieta. Tā nu pusstundu pirms seansa sākuma devos Cinamon virzienā, meklējot pieminēto liftu. Pie galvenajām durvīm gan izdevās vien ieraudzīt norādi „Lifts kinoteātra apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām” un bultiņa uz sānu durvju pusi. Īsti gan nezinu, no kura laika bērnu ratiņi ir „īpašas vajadzības”, šī norāde man tā kā radīja asociācijas, ka lifts paredzēts tikai personām ar pārvietošanās problēmām (tiesa, teorētiski jau bērns pats nevar pārvietoties :)). Un kādēļ gan jebkurš cits kino apmeklētājs nevarētu to izmantot? Lai nu terminoloģijas izvēle paliek kino administrācijas ziņā. Devos uz liftu un sastapos ar nākamo „pārsteigumu”- lai nokļūtu liftā, jābrauc cauri būvlaukumam. Labi, piekrītu, lifts atrodas gandrīz pie pašām durvīm, tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd tirdzniecības centrā „Alfa” norit būvniecības darbi, pārbūvējot ieeju Cinamonā un, pēc reklāmas uzrakstiem spriežot, iekārtojot telpas McDonald’s restorānam, lai ar bērnu ratiņiem varētu iekļūt liftā, man tie bija jāstumj pāri noplēstām flīžu lauskām. Nākamajā nedēļā, braucot lejā pēc seansa, es vispār netiku no lifta ārā, jo durvīm priekšā bija novietotas sastatnes, kuras gan tūlīt pēc maniem saucieniem tika nostumtas malā. Patiesību sakot, šie visi ir tīrie sīkumi un mani itin nemaz nesatrauc, bet, ja reiz rakstu par to, kā man ir gājis, tad nolēmu pieminēt arī šādas nianses.

Viss pārējais bija tieši tā, kā kinoteātris solīja- filmas skaņa pieklusināta, zālē vairāk gaismas, bērniņu pārtīšanai bija sagatavots galds ar pārtinamo virsmu, bija arī vienreizējie paladziņi un mitrās salvetes, kā arī pieejams ūdens slāpju veldzēšanai.

Pēc pirmās pozitīvās pieredzes nākamajā nedēļā devos uz Soltu (uz ieejas biļetes norādītais filmas nosaukums sagādāja man uzjautrinājumu visas dienas garumā- specaģente Sāls :)) un pagājušajā nedēļā noskatījāmies filmu „Kā tikt pie bērna”. Recenzijas par pašām filmām gan šeit neatradīsiet, tās lai paliek kino kritiķu ziņā.

Kas man patika:

– Kinoteātris parūpējies, lai māmiņas ar bērniņiem seansa laikā justos labi.

– Patika ideja, ka kas tāds vispār tiek piedāvāts, neskatoties uz to, ka uz seansu ierodas ne vairāk kā daži desmiti skatītāju.

– Lai gan filmas skaņa ir pieklusināta, tā joprojām ir pietiekoši skaļa, lai netraucētu kāda bērniņa raudas.

Lietas, kas būtu novēršamas, lai būtu pavisam labi:

– Būvlaukums pie lifta (ceru, ka tas ir tikai laika jautājums).

– Repertuāra izvēle diemžēl nav tik plaša kā gribētos (seanss notiek vienu reizi nedēļā), jāpaļaujas uz to, ko kinoteātris piedāvā un jārēķinās, ka galvenokārt tās būs sieviešu auditorijai paredzētās filmas. (jaunie tētuki ar bērneļiem acīmredzot meklēs sev citas izklaides iespējas :))